▪ Fiziskās aktivitātes pieļaujamības izvērtēšana bērniem ar iedzimtām sirdskaitēm un sirds ritma traucējumiem ▪

Datums: 26.03.11

Dr.med. Inga Lāce, bērnu kardioloģe

Katru gadu apmēram 10 līdz 11 bērni no 1000 dzīvi dzimušajiem ir iedzimta sirdskaite. Pēc pēdējo gadu statistikas šis skaits ir nemainīgs gan Latvijā, gan visā pasaulē. Latvijā tas sastāda vairāk kā 200 bērnu gadā. Iedzimta sirdskaite ir viens no biežākajiem nāves iemesliem pirmajā dzīves gadā.

Pārdomātas fiziskās aktivitātes nodrošināšanai ir svarīga loma bērna normālai attīstībai. Tam ir cieša korelācija ar ģenētiski determinētu tieksmi jau tūlīt pēc dzimšanas veikt dažādas kustības. Vairākos pētījumos ir pierādīts, ka fiziskā aktivitāte ietekmē sirds un asinsvadu funkcionālo kapacitāti un asinscirkulācijas pārdali iekšējos orgānos. Slodzes laikā perifēro asinsvadu rezistence samazinās un tiek atvieglota venozo asiņu atplūde. Bērniem ar iedzimtām sirdskaitēm fiziskās attīstības labā ir ļoti svarīgi veikt fiziskas aktivitātes, ņemot vērā individuālās funkcionālās iespējas, regulējot fizisko aktivitāti, bet nepārsniedzot sirdskaites nosacītās funkcionālās kapacitātes iespējas. Šajā kontekstā organisma pašregulācija nav pieļaujama.

Fiziskā un hemodinamiskā novērtēšana ir būtiski atšķirīga dažādās vecuma grupās. Sasniedzot skolas vecumu ir iespējams veikt veloergometriju.

Kopš 2003.gada Bērnu kardioloģijas klīnikā ir uzsākts slodzes tests-veloergometrija. Šo izmeklējumu veic pacientiem ar iedzimtām sirdskaitēm, pirms un pēc ķirurģiskas terapijas, bērniem ar sirds ritma traucējumiem, praktiski veseliem pacientiem, kuri aktīvi nodarbojas ar sportu.

Bērniem ar iedzimtām sirdskaitēm, viņu fiziskās attīstības labā ir svarīgi, ņemot vērā individuālās funkcionālās iespējas, ierobežot (regulēt) fiziskās aktivitātes aizliegumu, bet nepieļaut tādu aktivitāti, kas pārsniedz sirdskaites nosacītās funkcionālās kapacitātes iespējas. Par to liecina sirds ritma traucējumu pievienošanās un kardiālās dekomepensācijas izpausmes slodzes laikā.

Pieņēmums, ka bērns ar iedzimtu sirdskaiti pats labi jūt savu fizisko iespēju robežu, diemžēl attiecināms galvenokārt uz bērniem ar šuntu no labās uz kreiso pusi- dispnoja vienkārši neļauj slodzi palielināt. Bērni ar ordināru sirdskaiti parasti cenšas iesaistīties fiziskās nodarbībās un tuvojoties, slodzes maksimumam, pārsniedz pieļaujamo enerģijas patēriņu, pabeidzot uzdevumu (vingrinājumus). Šajā kontekstā organisma pašregulācija nav pieļaujama. Taču nav iespējams sniegt konkrētus ieteikumus ar sīkām norādēm par pieļaujamo fiziskās slodzes apjomu un sporta veidu, jo pastāv būtiskas individuālas funkcionālo iespēju atšķirības morfoloģiski identisku sirdskaišu gadījumos.

 Fiziskās slodzes novērtēšanas pamati bērniem ar iedzimtām sirdskaitēm

Pirms izvērtē ar sirdskaiti slima bērna iespējas iesaistīties fiziskās aktivitātēs, bērnu kardiologam ir jāiegūst pietiekama informācija par pacientu (anamnēze, kardiopulmonālā stāvokļa novērtēšana atkarībā no bērna vecuma, attīstības un asinsspiediena izvērtēšana) un jāveic sekojoši izmeklējumi:

•         Ehokardiogrāfija (novērtēt kardiālo funkciju un hemodinamikas nozīmīgumu pie atlieku defektiem)

•         Miera EKG (izvērtēt vecumam atbilstošos parametrus)

•         Slodzes EKG (veloergometrija)

•         24 stundu EKG (holtera monitorēšana)

•         Rentgenogrāfija krūšu kurvim.

Lielākā daļa iedzimtu sirdskaišu tiek koriģētas zīdaiņu vai maza bērna vecumā. Tādēļ vēlāk ir svarīgs jautājums par fiziskās slodzes pieļaujamību. Tas ir atkarīgs nevis no sirdskaites veida, bet gan no pēcoperācijas atlieku atradnes un funkcijas novērtēšanas.

Precīzi jānovērtē sirdskaites radītās pārmaiņas:

-miokarda hipertrofija (samazināta koronārā asinsrite),

-samazināta sirds izsviede (reducēta asinsrite lielajā asinsrites lokā, t.sk. koronārajās artērijās),

-samazināta asinsplūsma mazajā asinsrites lokā (reducēta skābekļa piesaiste),

-arteriālo un venozo asiņu sajaukšanās iespēja (samazināts asiņu oksigenācijas līmenis),

-fiziskās slodzes kapacitāte(novērtēšana ar slodzes testiem- veloergometrija).

Veloergometrijas metode ir EKG pieraksts slodzes laikā, kas ļauj novērtēt sirds aritmijas stabilitāti un miokarda funkcionālo stāvokli.

Veloergometrijas indikācijas:

•         Diagnosticēt sirds ritma traucējumus pie fiziskas slodzes

•         Noteikt fiziskās aktivitātes pieļaujamību bērniem pirms un pēc sirds operācijām

•         Aizdomas par koronāru sirdskaiti

•         Aizdomas par paaugstinātu asinsspiedienu pie fiziskas slodzes (slodzes hipertonija)

 Jāiegūst pilnīgs priekšstats par funkcionālās adaptācijas ātrumu pēc dažāda veida un apjoma fiziskās slodzes.

Tā, piemēram, bērnam pēc radikālas Fallo` tetrādes korekcijas- ventrikuļa starpsienas defekta slēgšanas un plaušu artērijas vārstuļa valvulotomijas- ir normāla kardiālā situācija, bet citam pacientam pēc ventrikuļa starpsienas defekta slēgšanas un labā kambara izejas daļas plastikas - var būt izteikta plaušu artērijas vārstuļa nepietiekamība, kas noved pie ievērojami paaugstināta spiediena labajā sirds pusē un līdz ar to ir jāierobežo fiziskā slodze. Tādēļ nav mērķtiecīgi sniegt rekomendācijas pēc sirdskaites veida.

Izvērtējot vispārīgās rekomendācijas par pieļaujamo fiziskās slodzes apjomu un tās regulēšanu, jāņem vērā attiecīgais ķirurģiskās un konservatīvās terapijas posms sirdskaites ārstēšanas procesā. Tas attiecas kā uz iegūtām, tā arī iedzimtām sirdskaitēm.

Apmēram 40-50% apsekoto bērnu nav ierobežojumi fiziskajā aktivitātē. Tie ir pacienti, kuriem ir nenozīmīgi priekškambaru, vai kambaru starpsienas defekti, kā arī pēc šo defektu slēgšanas- bez atlieku šunta, arī pēc arteriālā vada slēgšanas. Pārējiem bērniem ir jānosaka individuāla fiziskā aktivitāte, ņemot vērā bērna vēlmes un piemērojamā sporta veida iespējamību.

Visās līdz šim publicētajās rekomendācijās ir izvērtēta sporta pieļaujamība, ņemot par pamatu esošo sirdskaiti. Bet ir daudz svarīgāk primāri (postoperatīvi) izvērtēt sirds hemodinamisko funkciju nevis vadīties pēc sirdskaites veida.

Tādēļ pamatni veido klasifikācija , kurā izvērtē: postoperatīvo atradni – atlieku defektus, respektīvi bērnam ar sirds asinsvadu saslimšanu izvērtē viņa klīnisko stāvokli, kā arī iedala kuras smaguma pakāpes grupā viņš ietilps.

Slodzes veidi.

Piemērotāko sporta veidu izvēle- šeit ir jāizlemj jautājums par to, kurš sporta veids bērnam ir piemērotāks- primāri statiska (spēka sporta veidi) vai dinamiska noslodze (piem. garo distanču skriešana). Lielākā daļa sporta veidu ir jauktas formas, kurās dominē vai ir pārsvars vienai no noslodzes formām.

Sporta veidi, kuros dominē statiskā noslodze, noved pie augsta spiediena palielināšanās lielajā un mazajā asinsrites lokā. Šīs noslodzes formas uzskata par nelabvēlīgām tieši šī priekšā stāvošā sirds spiediena paaugstināšanās dēļ. Akūti maligni sirds ritma traucējumi var novest pie pēkšņas nāves.

Sporta veidi, kuros prevalē dinamiskā noslodze noved pie tilpuma palielināšanās sirdī. Regulārai dinamiskai noslodzei, izturības trenēšanas formai ir labvēlīgs efekts uz fizisko darbaspēju pacientiem ar koronāro asinsvadu saslimšanām.

Izvēlētās kustību un spēļu formas bērniem :

Slodze ar augstu dinamisku / nelielu statisku dalību

Skriešana, lēkšana, riteņbraukšana, peldēšana, skrituļošana, skriešanas spēles, bumbu spēles- mazās spēles

Slodze ar augstu statisku / nelielu dinamisku dalību

Ar kāpelēšanu, vibrāciju, vēzēšanu, šūpošanos, vilkšanu, bīdīšanu, stumšanu, cīņas sporta veidi- kā džudo, vingrošana- pie stieņa vai līdztekām (karāties, atbalstīties)

Bērni ar sirdskaitēm un sports.

Bērniem ir dabīga tieksme jau tūlīt pēc dzimšanas izdarīt dažādas kustības, augot bērnam

vēlme nodarboties ar dažādiem sporta veidiem, arī sabiedrībā kļūst arvien populārāka

nodarbošanās ar fizisko aktivitāti, tad īpaši bērnu vecāki un viņu ārstējošie ģimenes ārsti

aizvien biežāk uzdod jautājumus par to cik daudz, cik bieži un ar kādu sporta veidu

bērniem, kuriem ir iedzimtas sirdskaites un sirds ritma traucējumi, būtu pieļaujams nodarboties.

Ja bērnam pastāv zināma fiziska mazspēja, iegūtas vai iedzimtas sirdskaites gadījumos, vecāku vidū ir plaši izplatīta tendence maksimāli ierobežot bērnu fiziskās kustības. Diemžēl arī daļa ārstu un reizēm arī sporta skolotāji, nonākot saskarē ar šādiem pacientiem, priekšroku dodot rekomendācijām ierobežot fizisko aktivitāti jebkuriem līdzekļiem, tādējādi it kā nodrošinot sev samazinātu risku pacienta aprūpē. Taču šī pārspīlētā cenšanās pasargāt no piepūles (slodzes) būtiski ietekmē motoriskās funkcijas attīstību un spēju adaptēties apkārtējai videi, kā arī veicina izolāciju no normāliem kontaktiem ar citiem bērniem, būtībā kaitējot bērnam vairāk, nekā to dara sirdskaite.

Bērniem ar iedzimtām sirdskaitēm ir nepieciešams noteikt pēc iespējas agrīnāk individuālo fiziskās slodzes pieļaujamību. Fiziskās aktivitātes sekmēšana jāsāk jau maza bērna vecumā un pirmsskolas vecumā. Bērniem ir jādod iespēja izdzīvot dabiskās kustību alkas un pēc iespējas vairāk kustēties, spēlēties un sportot.

Rotaļu sports.

Dominējošs rotaļu raksturs-zīdaiņu peldēšana vai mātes-bērna vingrošana, protams, nevar novest bērnu pie būtiskas noslodzes un nav nepieciešama zinātniska izmeklēšana. Bērnam ir jārada prieks piedalīties sportiskās aktivitātēs ar līdzīgiem. Brīvā laika sports, spēles un rotaļas ar draugiem, iztrūkstošā spiediena pieauguma dēļ, nerada briesmas pārslodzei kā, piemēram, skolas sporta stundas. Jo bērns ar savu pieredzi atbilstoši limitē slodzi ar atpūtas pauzēm. Pārāk noraizējušās mātes ir jāiedrošina laist bērnu ar vienaudžiem atbilstošās rotaļu telpās un atļaut paļauties uz bērna pašsajūtu.

Skolas sports.

Pamatskolā bērniem ar sirdskaitēm sporta stundās ir jāiegūst izpratne par savu situāciju, lai vēlākos gados, kad skolotājs baidoties no atbildības nenostādītu sirds slimnieku īpašā stāvoklī- pilnībā atbrīvojot no slodzes, kad nepieļauj nekādu fizisku aktivitāti.To padziļina pamudinājums, ka sporta testa laikā tiek iegūts slikts novērtējums. Tādēļ ir svarīgi iedrošināt sporta skolotājus, jāliek lietā savas pedagoģiskās zināšanas, lai novērtētu hroniski slimo bērnu atraktīva piedalīšanās un arī novērtēšanā.

Sporta apvienība un sacensību sports

Tiem kas vēlas nodarboties ar profesionālu sportu, sasniedzot augstus rezultātus- jābūt ar veselu sirds asinsvadu sistēmu.

Izziņa sporta pieļaujamībai

Iedzimto sirdskaišu daudzveidība apgrūtina izdot konkrētu apliecību sporta pieļaujamībai un tādas arī nav. Lielākai daļai bērnu, kuriem ir bijusi veiksmīga ārstēšana- sporta ierobežojumiem nebūtu jābūt. Daļai bērnu sporta aizliegumi ir jāizvērtē detalizēti. Frāzi –„no sporta atbrīvots” nevajadzētu lietot. Pareizāk būtu termins- „atbrīvot no sacensībām un krosiem”. Tādēļ ir sevišķa nozīme, kurš no sporta veidiem konkrētajā gadījumā būtu piemērotākais.

Sirds darbības funkcionālās problēmas pēcoperācijas periodā.

 Neliels atlieku defekts:

◦ Hisa kūlīša labās kājiņas blokāde(daļēja)

◦ pēc ventrikulotomijas labās kājiņas blokāde(pilna)

◦ mazs atlieku ventrikuļu starpsienas defekts

◦ triviāla pulmonāla- (atlieku-) stenoze/-insuficience

◦ triviāla aortas-(atlieku-) stenoze/-insuficience

◦ mazizteikta mitrālā vārstuļa nepietiekamība

◦ mazizteikta trikuspidālā vārstuļa nepietiekamība

◦ atsevišķas supraventrikulāras un ventrikulāras ekstrasistoles

◦ pēc aortas koarktācijas operācijas bez arteriālas hipertensijas

Nozīmīgi atlieku defekti:

◦ labā ventrikuļa funkcijas traucējumi

◦ labais ventrikulis ir sistēmas ventrikulis

◦ kreisā ventrikuļa funkcijas traucējumi

◦ pulmonāla-(atlieku-) stenoze (pg>30 mmHg)

◦ aortāla-(atlieku-) stenoze (pg>30 mmHg)

◦ hemodinamiski nozīmīga AV vārstuļu- insuficience/-stenoze

◦ vārstuļu aizstājējs (bioloģisks vai mehānisks)

◦ elektrokardiostimulators

◦ supraventrikulāra tahikardija

◦ ventrikulāra tahikardija

◦ pēc aortas koarktācijas operācijas ar arteriālu hipertensiju

Ņemot vērā augstāk norādīto tika izveidota klasifikācija, pēc kuras ir iespējams vieglāk izvērtēt smaguma pakāpes un sniegt rekomendācijas sportam:

Grupa „0”atbilst pacientiem ar hemodinamiski nozīmīgu sirdskaiti pirms nepieciešamās ķirurģiskās korekcijas. Pacientiem, kuriem ir plānota operatīva terapija- sports nav pieļaujams. Tas attiecas arī uz bērniem, kuriem operatīva terapija tiek nogaidīta- kā, piemēram, aortas vārstuļa stenoze vai kombinēta aortas saslimšana. Šajos gadījumos pastāv risks pārslodzei. Tūlīt pēc operācijas bērns ir jāatbrīvo no sporta trīs līdz seši mēneši. Var piedāvāt tīri individuāli izstrādātu plānu treniņiem.

Pacienti atbilstoši A vai B grupai-kuriem vairs nav sirdskaites vai ar nelieliem atlieku defektiem - drīkst nodarboties ar sportu bez ierobežojumiem, viņiem nav jābaidās, ka fiziskā slodze negatīvi ietekmēs sirds asinsvadu sistēmas funkcionālo stāvokli.

C grupas pacienti- kuriem ir nozīmīgi atlieku defekti- drīkst nodarboties ar sportu ierobežoti. Bērni rotaļājas ar brāļiem, māsām un draugiem it kā tas neradītu nekādus šķēršļus. Viņi ir ierobežoti maksimālajā fiziskajā slodzē, sakarā ar samazinātu sirds minūtes tilpuma kāpināšanas jaudu, lai nebūtu hemodinamiskas problēmas kā vārstuļu stenozes un nepietiekamības, ar miokardiālu disfunkciju vai neadekvātu sirds frekvences pieaugumu kā sinusa mezgla disfunkcija vai kardiostimulatora terapija. Šādi bērni ir jāpasargā no pārslodzes. Jārekomendē izvairīties no sporta veidiem ar augstu statisku slodzi un no sacensībām un krosiem. Augsta spiediena un tilpuma pārslodzes rezultātā pastāv ļoti augsts risks maligniem sirds ritma traucējumiem. Jāaprēķina miokarda disfunkcijas pieaugumu uz laiku. Ieteicams ir mainīgas intensitātes intervāla noslodze kā, piemēram, skriešana, bumbu spēles vai mainīgas ilgstošas noslodzes, kurām seko pakāpeniski samazināta slodze, tā pasargājot kardiovaskulāro sistēmu no pārslodzes.

Nepieciešamas papildus rekomendācijas sportiskajās aktivitātēs tiem pacientiem, kuriem ir ilgstoša terapija kā- kardiostimulatori vai kuri lieto antikoagulantus. Pacientiem ar antikoagulantu terapiju ir jāizvairās no savainojuma iespējām, bet kardiostimulatora pacienti nedrīkst nodarboties ar kontakta sporta veidiem, piemēram, boksu, jo pastāv risks sabojāt stimulatoru. Stimulatora pacienti nevarētu nodarboties ar stiepšanos vai vingrošanu pie stieņa, jo ir iespēja radīt bojājumus stimulatora kontaktos.

D grupas pacienti ir ar smagiem atlieku defektiem, tādēļ fiziskai slodzei ir jābūt ierobežotai. Šiem pacientiem ir raksturīga kardiāla mazspēja un cianoze. Sportiskā nodarbošanās, noslodzes veidam un intensitātei ir jābūt ar pazeminātu jaudu. Aktīva sporta aizliegums ir jāizsaka, ja fiziskā aktivitāte var novest pie vitālo funkciju apdraudējuma. Pirmām kārtām tas attiecas uz pulmonālās hipertensijas pacientiem. Slodzes rezultātā spiediens mazajā asinsrites lokā var kritiski paaugstināties un pazeminot jau tā zemo sirds minūtes tilpumu, kas var novest pie letāla iznākuma.

Hipertrofiskās obstruktīvās kardiomiopātijas pacienti jūtas labi un darba spējīgi. Pēkšņas nāves gadījumi sportā nav reti un visbiežāk tie ir nediagnosticēti, iepriekš neizmeklēti pacienti, kuriem ir miokarda saslimšana. Visbiežāk tās ir sekas hipertrofētā sirds muskuļa koronārai insuficiencei. Hipertrofiskās obstruktīvās kardiomiopātijas pacientiem var būt izklausāms vai nu raksturīgs vai neraksturīgs sistolisks troksnis. Tādēļ bērni būtu ļoti uzmanīgi jāizmeklē un jānovēro, jāveic regulāras profilaktiskās apskates, lai nepaliktu nediagnosticēti. Šiem pacientiem sporta aktivitātes ir jāaizliedz.

Sirds ritma traucējumi.

Iespējamas EKG pārmaiņas, kas nemotivē fiziskas slodzes aizliegumu, savukārt citas EKG pārmaiņas var būt par iemeslu fiziskās slodzes ierobežošanai.

♥ Ekstrasistoles (ES)

Ekstrasistole ir sirds vai tās atsevišķu daļu priekšlaicīga saraušanās, kuru izraisa ārpus sinusa mezgla radies impulss. Ekstrasistoles rodas tad, ja kādā miokarda apvidū ir uzbudinājuma perēklis ar paaugstinātu aktivitāti, pēc tā atrašanās vietas iedala: supraventrikulārās un ventrikulārās.

Supraventrikulāras un ventrikulāras ekstrasistoles bērniem ir novērojamas ļoti bieži.

Ja veicot slodzes pārbaudi, ekstrasistoles ievērojami mazinās vai izzūd, vairākumā gadījumu tās jātraktē kā nekaitīgas un fiziskās aktivitātes nav jāierobežo.

Turklāt, ja ekstrasistoles pirmo reizi parādās slodzes laikā, tad jāveic padziļināta izmeklēšana un jāizslēdz iemesls. Tādā gadījumā-līdz padziļinātai kardioloģiskai diagnostikai un slimības ārstēšanas laikā ir jāatceļ sporta nodarbības un jāatbrīvo bērns no fiziskās aktivitātes 3-6mēnešus pēc izārstēšanās.

Supraventrikulāras ekstrasistoles- ja pacientam netiek konstatēta strukturāla sirds slimība un nav ar ekstrasistolēm saistītu simptomu, fizisko nodarbību ierobežojumi nav nepieciešami.

Ventrikulāras ekstrasistoles- ja ventrikulāru ekstrasistoļu izcelsme saistāma ar toksisku vai infekciozu etioloģiju, īpaši gadījumos, kad to biežums pieaug pēc slodzes un tās pavada sirds un asinsvadu sistēmas mazspējas simptomi, pilnīgi izslēdzama jebkura fiziska slodze.

Ja ventrikulāras ekstrasistoles samazinās un izzūd fiziskas slodzes laikā, tās jāvērtē kā funkcionālas izcelsmes ritma pārmaiņas, un nekādi ierobežojumi nav nepieciešami.

♥ Priekšlaicīga ventrikulu uzbudinājuma sindromi

Priekšlaicīgu ventrikulu uzbudinājumu izraisa impulss, kas no ātrijiem uz ventrikuliem pārvadās ātrāk nekā parasti. Lai tas notiktu, nepieciešami speciāli apstākļi un atrioventrikulārās vadīšanas papildus trakts vai šķiedras. Pirmais aprakstītais un biežākais ir WPW (Wolf, Parkinson, White) sindroms – ar saīsinātu PQ-laiku, delta vilni un paplatinātu QRS kompleksu.

Ja bērniem ar WPW sindromu nav tahikardijas, tad fiziskajā aktivitātē nav ierobežojumu.

Ja sporta nodarbības provocē tahikardijas lēkmes, šīs aktivitātes ir jāizslēdz.

Sevišķs risks

Jāpievērš īpaša uzmanība:

• mākslīgie sirds vārstuļi: nekādi sporta veidi, kuros pastāv savainošanās draudi (asiņošanas draudu dēļ)
• EKS : nekādi sporta veidi, kuros pastāv savainošanās draudi (EKS apdraudējuma dēļ)
• Pacienti ar īsām sinkopēm: nav pieļaujama kalnos kāpšana, riteņbraukšana, peldēšana (nelaimes gadījumu dēļ)
• Aortas vārstuļa nepietiekamība: nav pieļaujama lēkšana no torņa
• Aortas vārstuļa stenoze: nav pieļaujama lēkšana no torņa (aortas plīšanas draudi)
• Smaga arteriāla hipertensija: nav pieļaujama statiska noslodze

Fizisko aktivitāšu ierobežojumu klasifikācija

Nav ierobežojumu.

Bērns ar kardioloģisko patoloģiju drīkst piedalīties jebkurās fiziskās nodarbībās, ieskaitot aktīvo sportu. Tomēr nav ieteicams bērnībā sākt nodarboties ar daiļslidošanu, peldēšanu, sporta vingrošanu profesionālā līmenī. Prognozi var negatīvi ietekmēt maksimālas slodzes un ilgstoši treniņi. Skolā organizētās fiziskās nodarbības pieļaujamas pilnā apjomā.

Viegli ierobežojumi.

Bērns nedrīkst piedalīties sacensībās un veikt ilgstošu fizisko slodzi. Tas saistāms galvenokārt ar iespēju, ka var strauji palielināties spiediens kā mazajā, tā lielajā asinsrites lokā vai sirds izsviede.

Minētais attiecas uz sporta veidiem, kas saistīti ar ilgstošu izometrisku muskuļu kontrakciju (svarcelšana, bokss, cīņas sports, džudo), un ilgstošām sporta nodarbībām, kas saistītas ar maksimālu piepūli.

Fiziskās kultūras nodarbības skolā pieļaujamas pilnā apjomā.

Vidēji ierobežojumi.

Bērns nedrīkst piedalīties komandu sporta spēlēs (basketbols, volejbols), izņemot gadījumus, kad spēle notiek ar nepilnu slodzi.

Nav pieļaujamas slodzes, kas saistītas ar strauju kardiocirkulācijas adaptāciju, -augstlēkšana, tāllēkšana, peldēšana, sporta vingrošana.

Ja nelielas slodzes laikā pulsa frekvence sasniedz 130-150 reizes minūtē, bērnam jāpārtrauc nodarbības, tikko viņš jūtas noguris.

Sporta stundās būtu jāizslēdz pastiprināta fiziskā slodze - krosi, sacensības.

Stingri ierobežojumi.

Bērnam nav pieļaujama fiziskā aktivitāte ar lielu enerģijas patēriņu (sirdsdarbības frekvence nedrīkst pārsniegt 100 reizes minūtē).

Pieļaujama peldēšana īsā distancē, viegli vingrojumi, slēpošana pastaigas tempā, braukšana ar velosipēdu pa līdzenu vietu, galda teniss. Bērnam pašam jāļauj izvēlēties nodarbības veidu. Nodarbības jāpārtrauc tikko bērns jūtas noguris.

No sporta stundām skolā bērns ir jāatbrīvo.

Totāli ierobežojumi.

Bērniem, kuriem klīniski vērojama cianoze, aizdusa miera stāvoklī vai pēc niecīgas piepūles, nespēja palielināt sirds izsviedi, nav pieļaujama nekāda fiziskā aktivitāte. Individuālo iespēju robežās, mudināt bērnu veikt elpošanas vingrinājumus un izdarīt kustības, tādējādi veicinot fizisko attīstību.

 Fizisko aktivitāšu un sporta rekomendācijas

Kopsavilkums: Kustībām, rotaļām un sportam ir milzīga loma bērna fiziskai, motorai, emocionālai, psihosociālai attīstībai. Pie rekomendācijām sportā bērniem ar iedzimtām sirdskaitēm būtu jāatļauj nodarboties ar sportu cik vien ir iespējams, izskaidrojot bīstamību tajos gadījumos, kad tas ir gaidāms. Izstrādājot rekomendācijas fiziskai aktivitātei ļoti svarīgi ir primāri pēc sirds operācijas izvērtēt hemodinamisko funkciju, nevis vadīties pēc sirdskaites veida.

 Literatūra:

1.        Apitz J. Pādiatrische Kardiologie: Erkrankungen des Herzens bei Neugebornen, Sāuglingen, Kindern und Heranwachsenden// Hassberg D. Specielle Probleme herzkranker Patienten. Steinkopff Verlag Darmstadt, 2002.800.-802. lpp. 

2.        Derrick G.,Taylor J. Cardiopulmonary exercise testing in children and adolescents//Surgeru for congenital heart defects Third Edition. Wiley 2006, 98.-99.lpp.

3.        Kindermann W. Dickhuth H.-H. Niess A. Rōcker K. Urhausen A. Sportkardiologie: Kōrperliche Aktivitāt bei Herzerkrankungen// H.-H.Dickhuth, D. Kececioglu. Angeboerene Herzerkrankungen. Steinkopff Verlag Darmstadt, 2003.69.-82.lpp.

4.        Lawrenz W, Seiler T. Sport bei Erkrankungen: Erkrankungen des Herzens und der groβen Gefāβe// Hebestreit H, Ferrari R, Mayer-Holz J, Lawrenz W. Kinder und Jugendsportmedizin:Grundlagen, Praxis, Trainingstherape. Thieme, 2002.87-96.lpp.

5.        Lācis A., Zīdere V., Liepa Z. Ieteikumi fiziskai aktivitātei un sportam bērniem ar sirdskaitēm. Jums, Kolēģi, 2000; 8:8.-16.lpp.

6.        Park, Myung K. Pediatric cardiology for practitioners.-4th ed. Mosby, 2002.77.-80.lpp.

7.        Podrid Ph Exercise: Testing and Its Role in the Management of patients with Arrhythmia // Cardiac arrhythmia: mechanisms,diagnosis,and management edited by Podrid Ph, KoweyP. Williams&Wilkins, 1995.233.-246.lpp.

8.        Rhodes J. Exercise Testing// NADAS` Pediatric Cardiology Second Edition Edited by Keane J., Lock J., Fyler D. 2006 by Elsevier.

9.        Schickendantz S., Sticker J., Dordel S., Bjarnson-Wehrens B. Bewegung, Spiel und Sport mit herzkranken Kindren//Deutsches Ārzteblatt 2007,104(9):A 563-9.

10.     Vetter V. Pediatric cardiology: the requisites in pediatrics, 2006 by Mosby, 10.-16.lpp.

11.     36^th Bethesda Conference: Eligibility Recommendations for Competative Athletes With Cardiovascular Abnormalities; Journal of the American College of Cardiology; Vol 45, No.8, 2005.

^ATPAKAĻ

Pārpublicēšanas un citēšanas gadījumā rakstiska saskaņošana ar BērnuKardioloģija.lv un autoriem ir obligāta.