▪ Sirdskaites. Informācija pacientu vecākiem ▪

▪ Lasi vēl - publikācija par sirdskaitēm

▪ Iedzimta sirdskaite nozīmē izmaiņas sirds uzbūvē, kas radušās, augļa sirdij veidojoties grūtniecības laikā, tātad, pastāv jau kopš dzimšanas. Iedzimtu sirdskaiti sastop apmēram 10 no katriem dzīvi dzimušiem 1000 bērniem. Apmēram trešdaļai šo bērnu izmaiņas sirds uzbūvē ir niecīgas un tiem nekad nebūs nepieciešama ārstēšana.

          Cēloņi – svarīgi atcerēties, ka tā nav vecāku vaina, ja bērnam ir iedzimta sirdskaite. Lielākajā daļā gadījumu (>90%) cēlonis nav skaidri zināms. Sirdskaiti nosaka iedzimtība un vides ietekme kopumā. Bērna sirds veidojas pašā grūtniecības sākumā, pirmajās 10 nedēļās, kad sieviete iespējams vēl nezin par grūtniecību. Dažas vīrusu infekcijas, piemēram, masaliņas grūtniecības laikā var izraisīt augļa sirds anomālijas. Mātes diabēts palielina risku iedzimtai sirdskaitei. Sirdskaiti bieži sastop bērniem ar ģenētiskiem sindromiem, piemēram, Dauna un Tērnera sindromu. Zināms, ka smēķēšana, pārmērīga alkohola vai medikamentu lietošana var būt bērna sirdskaites cēlonis. Lielākajā daļā gadījumu cēloņi tomēr nav atrodami vecāku iedzimtībā vai rīcībā.

Iedzimtas sirdskaites ir ļoti dažādas. Katra bērna gadījums var būt pilnīgi atšķirīgs.

          Vakcinācija   Ļoti svarīgi, lai bērns ar iedzimtu sirdskaiti tiktu vakcinēts atbilstoši valsts noteiktajam vakcinācijas kalendāram, līdzīgi kā ikviens vesels bērns. Izņēmumi pieļaujami tikai akūtu saslimšanu gadījumos.

          Bērna attīstība Bērna attīstība atkarīga no sirdskaites smaguma. Bērni ar iedzimtu sirdskaiti parasti ir normāli garīgi attīstīti, reizēm tie var sākt sēdēt un staigāt nedaudz vēlāk. Lielākā daļa bērnu ar iedzimtu sirdskaiti var apmeklēt normālu skolu un piedalīties visās ikdienas aktivitātēs. Bērni ar zilā tipa sirdskaiti reizēm sliktāk panes aukstu laiku. Bērniem, kuriem ir elpas trūkums, jāļauj atpūsties, kad tie noguruši. Bērni parasti paši izjūt savas iespējas un ierobežo pārmērīgu fizisku slodzi. Dažu sirdskaišu gadījumā (nozīmīga aortas stenoze, pulmonāla hipertensija, hipertrofiskā kardiomiopātija) vecākiem bērniem jāatturas no sacensībām un cīņas sporta veidiem. Tiem ieteicama vingrošana vai peldēšana (savu iespēju robežās- nepārspīlējot fizisku slodzi un nepiedaloties sacensībās).

          Risks nākamajiem bērniem Risks, ka vecākiem, kuriem ir bērns ar iedzimtu sirdskaiti, nākamajam bērnam arī būs sirdskaite ir ~ 1/50.

Ja kādam no vecākiem ir iedzimta sirdskaite, risks bērnam ir~ 6-10%, risks lielāks gadījumā, ja sirdskaite ir mātei.

 Mūsdienās iespējams pārbaudīt augļa sirdi, veicot augļa ehokardiogrāfiju, tās jādara laikā no 14-18 grūtniecības nedēļai.

          Vizīte pie ārsta  Bērnu kardiologs ir speciālists bērnu sirds slimībās. Lai noteiktu sirdskaites diagnozi, tiek veikti dažādi izmeklējumi. Troksnis un sirds ir skaņa, ko ārsts izklausa ar fonendoskopu un kas ir atšķirīga no normāliem sirds toņiem, dažādi trokšņi var būt raksturīgi dažādām sirdskaitēm. Bērnam veiks ehokardiogrāfiju-sirds ultrasonogrāfiju, kas dod iespēju apskatīt sirdi no iekšpuses, izvērtēt kā darbojas sirds muskulis, vārstuļi. Ārsts var ieraudzīt defektus (caurumus) sirds kambaru vai priekškambaru starpsienā. Sirds formas un plaušu asinsrites izvērtēšanai tiek veikta rentgenogramma. Elektrokardiogrammu veic, lai izvērtētu sirdsdarbības ritmu, tā traucējumus.

          Zobu higiēna Zināms, ka pacienti, kuri nerūpējas par zobiem un smaganām un kuriem attīstījies karies, košļājot veicina baktēriju iekļūšanu asinīs. Tas ir īpaši bīstami bērniem ar iedzimtu sirdskaiti, jo var būt par cēloni endokardītam. Ir svarīgi rūpēties par bērna zobiem jau no paša sākuma. Atturieties no saldu ēdienu un dzērienu došanas bērnam starp ēdienreizēm vai pirms gulētiešnas. Lietojiet fluoru saturošas zobu pastas un kārtīgi tīriet zobus divas reizes dienā (pēc brokastīm un vakariņām), īpaši vakaros pirms gulētiešanas. Zobu tīrīšana jāuzsāk, līdz ko bērnam parādījušies pirmie zobiņi. Regulāri apmeklējiet zobu ārstu ( noteikti sāciet apmeklēt zobārstu līdz 3 gadu vecumam). Uzrādiet zobārstam endokardīta profilakses karti. Konsultējieties ar zobārstu vai ģimenes ārstu par fluora tablešu lietošanu bērnam

▪ Atvērts arteriāls vads

Normālā sirdī arteriāls vads, kurš ir atvērts pirms dzimšanas un savieno aortu ar plaušu artēriju, aizveras pēc bērna piedzimšanas. Dažiem bērniem tas paliek atvērts, ļaujot asinīm plūst no aortas ( galvenās artērijas) uz plaušām. Tādejādi plaušas saņem pārāk daudz asiņu un sirdij jāveic papildus darbs.

Simptomi Lielākajai daļai bērnu nav īpašu slimības pazīmju, taču gadījumos, ja arteriāls vads ir liels, zīdainim var būt elpas trūkums ēšanas laikā, bērns slikti pieņemas svarā. Lielāki bērni var ātrāk nogurt, tiem novēro elpas trūkumu un tie sliktāk panes fizisku slodzi nekā to veselie draugi.

Diagnoze Diagnozi nosaka, veicot ehokardiogrāfiju.

Ārstēšana Ja atvērts arteriāls vads saglabājas ilgāk par 3 mēnešu vecumu, tas neiaizvērsies pats. Liela atvērta arteriālā vada slēģšanai jāveic ķirurģiska operācija, lai mazinātu sirds pārslodzi, bat maza atvērta arteriālā vada gadījumā tas jāslēdz, lai mazinātu risku infekcijai šajā vietā. Operāciju veic caur griezienu krūšukurvja kreisajā pusē, arteriālo vadu nosien, nospiež vai pārdala, neskarot sirdi. Parasti atveseļošanās pēc operācijas notiek ātri.

Novērošanās pie ārsta Parasti 1-2 gadus pēc atvērta arteriālā vada slēgšanas bērns tiek noņemts no uzskaites pie bērnu kardiologa.

▪ Priekškambaru starpsienas defekts (ātriju starpsienas defekts)

Tas ir defekts ( caurums) starpsienā, kas atdala abus priekškambarus. Daļa asiņu no sirds kreisās puses plūst cauri šim caurumam uz sirds labo pusi, tāpēc lielāks daudzums asiņu nekā parasti nonāk plaušu asinsvados.

Simptomi šis defekts bieži nerada simptomus bērna vecumā, taču tie parādās pieaugušā vecumā vai pusmūžā. Simptomus rada palielinātais asiņu daudzums, kas, plūstot cauri sirdij uz plaušām, ar gadiem pakāpeniski bojā sirds muskuli.

Izmeklējumi Diagnozi parasti nosaka, veicot ehokardiogrāfiju (ultrasonogrāfiju sirdij).

Ārstēšana Mazi defekti ātriju starpsienas vidusdaļā maziem bērniem var slēgties spontāni. Bērniem ar nopietnu defektu nepieciešama ķirurģiska operācija, lai novērstu nopietnas komplikācijas vēlākā dzīvē. Operāciju parasti veic pirmsskolas vecumā, taču iespējams to darīt arī vēlāk. Pareizi defektu slēgt pirms notikušas izmaiņas sirds muskulī un sirds palielinājusies izmēros. Pēc operācijas sirds izmēri pakāpeniski normalizēsies. Operācija ir vaļēja sirds operācija mākslīgas asinsrites apstākļos, rēta parasti atradīsies pa krūšukurvja viduslīniju.

Novērošanās pie ārsta Parasti pēc operācijas bērns tiek noņemts no uzskaites pēc dažu gadu novērošanas.

▪ Kambaru starpsienas defekts ( maza izmēra)

Tas ir defekts (caurums) starpsienā, kas atdala abus sirds kambarus (muskulārajā starpsienas daļā). Asinis cauri defektam plūst no kreisā sirds kambara uz labo, kā rezultātā labajā sirds pusē  un plaušās nonāk lielāks daudzums asiņu, sirdij jāstrādā pastiprināti. Šāda veida defekti parasti samazinās izmēros, bērnam augot, taču tas var notikt gadiem.

Simptomi Bērniem ar maziem kambaru starpsienas defektiem parasti nav simptomu, bērna aktivitātes nav jāierobežo.

Izmeklējumi Parasti jau ar fonendoskopu ir izklausāms troksnis uz sirds. Veicot ehokardiogrāfiju, nosaka defekta lielumu, tā atrašanās un spiediena starpību abpus šim caurumam.

Ārstēšana Nav nepieciešama speciāla ārstēšana vai operācija. Obligāti jāievēro endokardīta profilaksi un jānovērojas pie bērnu kardiologa.

▪ Kambaru starpsienas defekts ( liela izmēra)

Tas ir defekts (caurums ) starpsienā, kas atdala abus sirds kambarus (labo un kreiso), asinis cauri defektam plūst no kreisā kambara labajā, tāpēc lielāks daudzums asiņu nonāk plaušās, sirdij jāveic lielāks darbs nekā normāli. Izmainītā asins plūsma rada troksni un reizēm arī krūšukurvja priekšējās sienas drebēšanu. Asinsspiediens plaušu artērijā parasti ir daudz lielāks nekā normāli.

Simptomi Bērniem ar lieliem kambaru starpsienas defektiem parasti novēro paātrinātu elpošanu, elpas trūkumu, ir grūtības ar barošanu, tie slikti pieņemas svarā.

Izmeklējumi Izklausot bērnu ar fonendoskopu, dzird troksni uz sirds. Defekta izmērus un atrašanās vietu parasti redz ehokardiogrāfijā, papildus jāveic  elektrokardiogrāfija, lai spriestu par sirds ritmu un sirds daļu pārslodzi, kā arī krūšukurvja rentgens, lai novērtētu sirds formu un izmērus.

Ārstēšana Vispirms uzsāk ārstēšanu ar medikamentiem, kuri atslogo sirdi, palīdzot tai tikt galā ar palielināto slodzi. Ja, bērnam augot, defekta izmēri nesamazinās, nepieciešama operācija.

Operācija ir vaļēja sirds operācija mākslīgās asinsrites apstākļos, defektu slēdz ar ielāpu. Operāciju parasti veic pirms 2 gadu vecuma, rēta atrodas pa krūšukurvja viduslīniju.

Novērošanās pie ārsta Parasti pēc dažu gadu novērošanas pēc operācijas bērnu no uzskaites noņem.

▪ Aortas koarktācija zīdaiņiem

Tas ir būtisks aortas ( galvenās artērijas) sašaurinājums.

Simptomi Kreisajai sirds pusei ( kreisajam kambarim) ir jāsūknē asinis ar lielāku spiedienu, lai nodrošinātu asins plūsmu cauri sašaurinātajai artērijai, parasti iestājas sirds mazspēja, jo sirds nav spējīga paveikt tādu darbu. Bērnam novēro elpas trūkumu, zīdainis nespēj ēst, tas ir bāls. Bērnam vēro vāju pulsu uz kājiņām un paaugstinātu asinsspiedienu ķermeņa augšdaļā. Parasti jau pirmajā dzīves nedēļā ir nepieciešama neatliekama uzņemšana slimnīcā.

Izmeklējumi Aortas sašaurinājumu parasti redz ehokardiogrāfijā.

Ārstēšana Parasti ir nepieciešama neatliekama ārstēšana , vibiežāk operācija. Operāciju veic caur griezienu krūšukurvja kreisajā pusē. Operācijā nav nepieciešama mākslīgā asinsrite.

Novērošanās pie ārsta pēc operācijas nepieciešama biežāk, taču, bērnam augot un izveseļojoties, retāk. Vizītē pie bērnu kardiologa izvērtē, vai bērnam nav izveidojies atkārtots sašaurinājums.

Saistītie defekti Dažiem bērniem,kuriem novēro aortas koarktāciju, ir arī citas sirdskaites- biežāk kambaru starpsienas defekti vai aortas stenoze. Šo citu defektu ārstēšana ir tāda pati kā gadījumos, ja šos defektus novēro izolēti, taču šie defekti var pagarināt atveseļošanās laiku pēc operācijas.

▪ Aortas koarktācija vecākiem bērniem

Tas ir aortas ( galvenās artērijas ) sašaurinājums, kurš pastāv, jau bērnam piedzimstot, taču kļūst izteiktāks, bērnam augot.

Simptomi Parasti simptomu nav. Daži bērni ātrāk nogurst un tiem ir krampji kājās. Parasti diagnozi nosaka, izklausot troksni un atrodot augstu asinsspiedienu rokās un vāju pulsu uz kājām.

Izmeklējumi Parasti diagnozi nosaka, veicot ehokardiogrāfiju, taču reizēm arī citus izmeklējumus,piemēram, magnētisko rezonansi.

Ārstēšana Ķirurģiska operācija, neizmantojot mākslīgo asinsriti, caur griezienu krūšukurvja kreisajā pusē.

Novērošanās pie ārsta Nepieciešama regulāra novērošanās pie bērnu kardiologa poliklīnikā

▪ Aortas stenoze

Tas ir aortas vārstuļa ( kreisā kambara izejas vārstulis) sašaurinājums. Kreisajam kambarim ( kreisās sirds puses sūknējošajai daļai) jāveic smagāks darbs, lai sūknētu asinis cauri sašaurinājumam. Sašaurinājums var būt dažādas pakāpes ( neizteikts, vidēji izteikts, izteikts).

Simptomi Lielākai daļai pacientu nav simptomu, taču tie var parādīties izteiktākas stenozes gadījumā. Pacientam var būt lēkmes ar sāpēm krūtīs vai reiboņiem un samaņas zudumu. Šādu lēkmju gadījumā bērnam nepieciešama bērnu kardiologa konsultācija.

Ierobežojumi  Nepieciešami tikai vidēji izteiktas vai izteiktas koarktācijas gadījumā.

Izmeklējumi Veicot ehokardiogrāfiju, iespējams noteikt stenozes pakāpi, izvērtēt asinsspiediena starpību abpus sašaurinājumam.

Ārstēšana  Izteiktas stenozes gadījumā nepieciešama operācija, vēlāk dzīvē var būt nepieciešams aizvietot aortas vārstuli ar mākslīgu vārstuli.

Novērošanās pie ārsta Bērniem ar neizteiktu aortas stenozi nepieciešamas regulāras vizītes pie bērnu kardiologa poliklīnikā, lai izvērtētu, vai sašaurinājums neprogresē, bērnam augot.

▪ Plaušu artērijas stenoze (pulmonāla stenoze)

Tas ir vārstuļa sašaurinājums artērijā, pa kuru asinis plūst  no sirds uz plaušām. Sirds labajam kambarim ( labās puses sūknējošajai daļai) jāveic daudz lielāks darbs, lai sūknētu asinis cauri sašaurinājumam. Sašaurinājums var būt dažādas pakāpes: neizteikts, vidēji izteikts vai izteikts.

Simptomi Parasti simptomu nav.

Izmeklējumi Diagnozi un stenozes pakāpi parasti nosaka, veicot ehokardiogrāfiju

Novērošanās pie ārsta  Ja bērnam nav nepieciešama ķirurģiska ārstēšana, nepieciešams reizi gadā konsultēties pie bērnu kardiologa poliklīnikā, lai pārliecinātos, ka, bērnam augot, sašaurinājums neprogresē.

Ārstēšana Ja sašaurinājums ir izteikts, nepieciešama ķirurģiska ārstēšana. Pēc tam jāturpina novēroties pie ārsta.

▪ Fallo tetrāde

Sirdī nepareizas 4 lietas ( grieķu val. tetrāde- no četrām daļām sastāvošs):

1)    Pulmonāla stenoze – plaušu artērijas stenoze= sašaurinājums asiņu ceļā no sirds labās puses ( labā kambara ) uz plaušām;

2)   Kambaru starpsienas defekts- caurums starpsienā starp labo un kreiso sirds kambari;

3)   Aorta atrodas virs šī kambaru starpsienas defekta, tāpēc saņem asinis no abiem kambariem, un daļa  asiņu, kurās ir maz skābekļa, tiek aiznestas pa visu ķermeni;

4)   Labā kambara muskulatūra ir sabiezēta, jo sirdij jāveic papildus darbs, sūknējot asinis cauri sašāurinājumam plaušu artērijā. Jo izteiktāks sašaurinājums, jo vairāk neapskābekļoto asiņu nokļūst ķermenī un bērns izskatās zilāks.

Simptomi  Sirdskaite var manifestēties 2 veidos:

A)  Zīdainis pakāpeniski kļūst zilāks un pieaug elpas trūkums. Piedzimstot bērns var būt rozā krāsā, var nebūt arī citu simptomu. Pirmo reizi bērns var palikt zils raudot vai fiziskas aktivitātes laikā.

B)   Bērnam var būt pēkšņa zilēšnas un elpas trūkuma lēkme apmēram 4 mēnešu vecumā, var šķist, ka bērns zaudē samaņu. Šādas lēkmes parasti uznāk no rītiem pēc brokastīm.

Izmeklējumi Lai pierādītu diagnozi, bērnam jāveic  krūšukurvja rentgenogramma, elektrokardiogramma un ehokardiogrāfija.

Ārstēšana Bērnam būs nepieciešama operācija, taču reizēm jālieto medikamenti, lai novērstu zilēšanas lēkmes.

Operācija Iespējami dažādi varianti, atkarībā no bērna vecuma,sašaurinājuma pakāpes u.c.

1)    Šunta operācija- tā ir palliatīva (stāvokli atvieglojoša) operācija, pēc kuras vēlāk būs nepieciešama vēl cita operācija. Šajā gadījumā daļu asiņu, kuras normāli plūst uz ķermeni, novirza uz plaušām, rezultātā mazinās elpas trīkums un bērns kļūst mazāk zils. Operāciju veic, neizmanojot mākslīgo asinsriti, un tās risks ir relatīvi mazāks. Rēta  atrodas krūšukurvja malā.  Pēc operācijas būs dzirdams troksnis uz sirds sakarā ar pastiprināto asins plūsmu uz plaušām.

2)   Koriģējoša operācija-to veic mākslīgās asinsrites apstākļos, rēta atradīsies pa krūšukurvja viduslīniju. Likvidē sašaurinājumu un slēdz caurumu. Pēc veiksmīgas operācijas nav nepieciešama papildus operācija. Pēc operācijas mainās troksnis uz sirds, jo likvidē sašaurinājumu.

Novērošanās pie ārsta  Pēc operācijas bērnam regulāri jaierodas uz kontroli pie bērnu kardiologa poliklīnikā, ar laiku šīs vizītes kļūs retākas.

▪ Kardiomiopātija

Grupa slimību, kuru rezultātā tiek bojāts sirds muskulis. Pie tām pieder hipertrofiskā kardiomiopātija un dilatācijas kardiomiopātija.

Hipertrofiska kardiomiopātija

Sirds muskulis kļūst ļoti biezs un traucē normālu asinsplūsmu no sirds.

Simptomi  Daudzos gadījumos simptomu nav vai tie ir neizteikti, citos gadījumos novēro diskomfortu, reiboņus, ģīboņus, sāpes krūtīs vai sirds ritma izmaiņas. Jaundzimušajiem ar šo slimību var būt izteiktāki simptomi.

Cēloņi Cēloņi nav īsti zināmi, taču slimība var būt sastopama ģimenē, tāpēc jāizmeklē arī citi bērni.

Izmeklējumi  elektrokardiogramma un ehokardiogrāfija nepieciešama, lai pierādītu diagnozi. Bērnam veiks asins analīzes, lai noteiktu iespējamo cēloni.

Ārstēšana  Nepieciešams ilgstoši lietot medikamentus, lai uzlabotu sirds muskuļa darbu un novērstu sirds ritma traucējumus.

Novērošanās pie ārsta Nepieciešamas regulāras vizītes pie bērnu kardiologa poliklīnikā.

▪ Dilatācijas kardiomiopātija

Sirds muskulis kļūst vājš un zaudē elasticitāti, razultātā  kreisais kambaris palielinās izmēros un sirds nespēj efektīvi sūknēt asisnis.

Cēloņi Parasti cēlonis nav zināms, taču tās var būt sekas pārslimotai vīrusu infekcijai. Reizēm tas ir iedzimts ģimenē. Ieteicams pārbaudīt arī citus ģimenes locekļus.

Simptomi bērniem novēro elpas trūkumu, barošanas grūtības, bērni slikti pieņemas svarā, bieži slimo ar dziļo elpceļu infekcijām. Reizēm bērni jau piedzimst ar šo slimību un simptomi ir izteikti.

Izmeklējumi  Krūšukurvja rentgenogramma, elektrokardiogramma un ehokardiogrāfija nepieciešama, lai pierādītu diagnozi. Bērnam veiks asins analīzes, lai noteiktu iespējamo cēloni.

Ārstēšana Ilgstoši jālieto medikamenti, lai uzlabotu sirds darbu, atslogotu sirdi. Daudzu bērnu stāvoklis pakāpeniski uzlabojas, taču dažos gadījumos sirds muskuļa bojājums ir izteikts un stāvolis pasliktinās, neskatoties uz ārstēšanu.

Novērošanās pie ārsta Nepieciešamas regulāras vizītes pie bērnu kardiologa poliklīnikā. Dažos gadījumos jāievēro endokardīta profilaksi.

▪ Lasi vēl - publikācija par sirdskaitēm

^ATPAKAĻ

Pārpublicēšanas un citēšanas gadījumā rakstiska saskaņošana ar BērnuKardioloģija.lv un autoriem ir obligāta.